Tag: skriešana

Kustība sirds veselībai sākas ar maziem soļiem

Regulāras kustības nav tikai veids, kā uzlabot fizisko formu. Tās palīdz uzturēt sirds un asinsvadu veselību, atgūt spēkus pēc slodzes un laikus pamanīt, kad ķermenim vajadzīga lielāka uzmanība.

Fizioterapija var būt praktisks atbalsts gan cilvēkiem ar veselības problēmām, gan tiem, kuri vēlas tās novērst. Fizioterapijas nozīmi īpaši uzsver saistībā ar sirds un asinsvadu slimību, insulta profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju.

Kustība sirds veselībai

Regulāra fiziskā aktivitāte nozīmē ikdienā atrast iespējas kustēties atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim. Tā var būt pastaiga, vingrojumi, brauciens ar velosipēdu vai fizioterapeita pielāgota nodarbība. Būtiskākais ir nevis īslaicīga pārslodze, bet kustību ieradums, ko iespējams saglabāt ilgtermiņā.

Kāpēc slodze ir nozīmīga

Kustības iesaista sirdi, asinsriti un muskuļus, palīdzot organismam pielāgoties ikdienas slodzei. Tās ir svarīgas jebkurā vecumā, jo ilgstoša neaktivitāte var pasliktināt fizisko pašsajūtu. Aptaukošanās savukārt palielina sirds slimību un insulta risku, tādēļ kustību paradumiem ir nozīme arī riska mazināšanā.

Fizioterapija nav tikai rehabilitācija

Daudzi pie speciālista vēršas tikai tad, kad jau radušās sāpes, elpas trūkums vai citas veselības problēmas. Fizioterapija var palīdzēt izvērtēt funkcionālo stāvokli un saprast, kādu slodzi sākt droši. Tā ir īpaši noderīga pēc ilgstošas mazkustības, saslimšanas vai pārtraukuma fiziskajās aktivitātēs.

Ikdienas pastaiga

Sāciet ar sava stāvokļa izvērtējumu

Drošs kustību ieradums sākas ar godīgu sava pašreizējā stāvokļa novērtējumu. Nav nepieciešams uzreiz tiekties pēc sarežģīta treniņa vai liela soļu skaita. Pakāpeniska pieeja palīdz pamanīt ķermeņa reakcijas un izvairīties no pārāk straujas slodzes palielināšanas.

Novērtējiet pašsajūtu

Pirms sākt aktīvāk kustēties, pievērsiet uzmanību nogurumam, elpošanai un ikdienas spēkam. Noderīgi ir zināt savu asinsspiedienu un pulsu, kā arī pamanīt, cik ātri organisms atjaunojas pēc slodzes. Ja bijis ilgs neaktivitātes periods vai veselības sarežģījumi, funkcionāls izvērtējums var palīdzēt izvēlēties piemērotāku sākuma punktu.

Veidojiet slodzi pakāpeniski

Sāciet ar kustību, kas šķiet paveicama arī aizņemtā dienā, piemēram, regulāru pastaigu. Vērojiet, kā jūtaties slodzes laikā un pēc tās, necenšoties ignorēt izteiktu diskomfortu. Kad izvēlētā aktivitāte kļūst ierasta, slodzi var palielināt pakāpeniski vai papildināt ar speciālista ieteiktiem vingrojumiem.

Kustību ieradumi ikdienā

Veselīgāks dzīvesveids bieži veidojas no nelielām, atkārtojamām izvēlēm. Praktiski piemēri palīdz kustību iekļaut dienā bez pārmērīgi sarežģīta plāna. Izvēlieties risinājumu, kas atbilst jūsu dienas ritmam un pašreizējai fiziskajai sagatavotībai.

Pastaiga kā ikdienas pamats

Ieplānojiet pastaigu no rīta, pusdienlaikā vai pēc darba, izvēloties sev ērtu maršrutu. Tā var būt īsāka pastaiga katru dienu, nevis reta un ļoti intensīva slodze. Ja iespējams, novērojiet savu pulsu un pašsajūtu pēc iešanas, lai saprastu, kā organisms reaģē.

Pārtrauciet ilgstošu sēdēšanu

Ja diena paiet pie datora, regulāri piecelieties un īsi izkustieties. Dažas minūtes pastaigas, viegla izstaipīšanās vai pārvietošanās pa kāpnēm var kļūt par dabisku pauzi darbā. Šādas mazās kustību reizes neaizstāj plānotu aktivitāti, taču palīdz mazināt ilgstošas neaktivitātes laiku.

Sāciet ar vienu regulāru aktivitāti un vērojiet, kā tā ietekmē jūsu pašsajūtu. Ja ir veselības problēmas, neskaidrības par slodzi vai ilgs pārtraukums kustībās, izvērtējums pie speciālista palīdzēs veidot drošāku un piemērotāku plānu.

Skriešanas pozitīvie aspekti

Nekad nav braukšanas ventilators? Mēs gatavojamies mainīt jūsu prātu. Ievietojiet vienu kāju priekšā otru un sāciet pārvarēt šos lieliskos darba ieguvumus.

Skriešana ir laba jūsu sirdij

Skriešana ir kardio karalis. Saskaņā ar nozīmīgu pētījumu “Amerikāņu žurnālā”, kas darbojas pat piecas līdz desmit minūtes dienā lēnā ātrumā (kā jums jauks 12 minūšu garš skaņa jums ir?), Ir saistīts ar krasi samazinātu risku mirt no sirds un asinsvadu slimībām. Kardioloģijas koledža. Salīdzinājumā ar nekad-skrējējiem, parastajiem skrējējiem ir puse no mirstības no sirds slimībām. Katru reizi, kad jūs vadāt, jūs samazināt savu atpūtas sirdsdarbības ātrumu, tāpēc jūsu sirds nav nepieciešams strādāt tik grūti, saka izmantot fiziologs Gregs Justice, AYC Health & Fitness dibinātājs Kansas City.

Skriešanas reibums ir reāls

Kad jūs vadāt, jūsu smadzenes izspiež divas jaudīgas ķīmiskas vielas, endorphins un endocannabinoids, skaidro tieslietu. Tas izklausās daudz kā kaņepes, vai ne? Tas ir iemesls. Ķīmiski, endocannabinoids jūsu ķermeņa ražo laikā palaist nav nekas, kas atšķiras no marihuānas garastāvokļa pārveidojošās ķīmiskās vielas, THC. Visbiežāk pētīts vidēji ilgā endocandabīnoīds, ko sauc par anandamīdu, faktiski tika atklāts, kad zinātnieki mēģināja noskaidrot, kā pods izraisa cilvēkus.

Darbības stiprina jūsu locītavu

Medicīnas un zinātnes sporta un vingrinājumu pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 100 000 skrējēju un gājēju, tika konstatēts, ka neveikšana nerada risku, ka osteoartrīts – pat cilvēki, kas regulāri uzturas 26,2 jūdžu attālumā. Patiesībā pētījums parādīja, ka skrējējiem bija puse, kas, iespējams, cieš no ceļa osteoartrīta, salīdzinot ar staigulīšiem. Pārsteigts? Katru reizi, kad jūs satverat segas, jūs uzsvērat savus kaulus un skrimšļus, tāpat kā muskuļus, izraisot to spēcīgāku atgriešanos, skaidro Džaneta Hamiltona, CSCS, Atlanta vingrošanas fizioloģe. Zema trieciena vingrinājumi, piemēram, pastaigas vai pat vērpšana vai peldēšana, nav tāda paša kaulu veidošanas priekšrocības.

Skriešana sadedzina nopietnas kalorijas

Running vajadzīga daudz degvielas (jebkura kalorijas). Patiešām, vidējā 150-mārciņa cilvēks sadegs aptuveni 12,2 kalorijas minūtē 10 minūšu jūdzes laikā, saka Hamiltons. Ne pārāk nabadzīgs, vai ne? Un tas ir uz plakanas reljefas. Vadi ārā, kur vējš un kalni sasniedz jūsu pūles, un jūs varat sagaidīt, ka vēl vairāk sadedzināt.

Skriešana ir Killer kāju treniņš

Tiesas saka, ka jūsu ķermeņa lielākie muskuļi ir jūsu kājās, un tie visi labprāt gūst labumu: jūsu iekšējās un ārējās augšstilbes, jūsu gluteus maximus (gatavi pagriezt dažas galvas ar muguru!), Kvadrociklu, šķēpstiņu un teļu. Tas ir kā divpadsmit kāju treniņi vienā.

Skriešanas laikā tiek nodarbināta vis vēdera muskulatūra

Running darbojas ne tikai jūsu sešpakas rectus abdominis, bet arī dziļāki kodīgie muskuļi, ieskaitot jūsu obliques, erector spinae un šķērsvirziena vēdera, kas ir atbildīgi par sūkāt jūsu zarnu, stabilizējot mugurkaula un nodošanu jaudu starp jūsu šūpošanos rokas un kājas , Tieslietu saka.

Jūs vienmēr varat to ievietot

Vai ceļojat uz darbu? Vai nepieder pie sporta zālēm? Vai ir jāizstrādā tikai 10 minūtes? Neatkarīgi no jūsu treniņa ierobežojumiem, jūs joprojām varat palaist, skaidro Hamilton. “Šī ir papildu priekšrocība aizņemtajām sievietēm, kuras, šķiet, nevar veikt citas nodarbības vai nodarbības, kas atbilst viņu dzīvesveids.” Un atcerieties: labākais treniņš ir tas, ko jūs patiešām darīsit.

Skrējēji ir satriecoši

Darbojošā kopiena ir spēcīga. “Es nevaru iedomāties labāku vietu, lai atrastu labsajūtu orientētus cilvēkus, nevis braukšanas grupu,” saka Debora Warner, dibinātāja un programmas direktore Mile High Run Club, kas darbojas tikai sporta studijā Ņujorkā. Neatkarīgi no tā, vai pievienojat braukšanas klubu, labdarības komandu, vai vienkārši skatāties savas pirmās 10K laikā, jūs būsiet pārsteigti par visu atbalstu un labo vibrāciju.

Skriešana kā meditācija

“Daudzi dalībnieki konstatē, ka laiks ļauj viņiem domāt un problēmu atrisināt,” saka Hamiltons. “Strādājot no stresa projekta, jūs varat atgriezties, sajūta ir atsvaidzināta un ieskicējusi.” Viens no pētījumiem liecina, ka meditācija var palielināt jūsu pelēko vielu, uzlabot uzmanību un cīnīties ar depresiju un trauksmi.

Tu vari to izdarīt tieši tagad

“Runājot, nav daudz” mācīšanās līkne “, piemēram, varētu būt citas fitnesa aktivitātes, piemēram, grupu deju nodarbības, olimpiskās celšanas, CrossFit vai joga,” saka Hamiltons. “Running arī nav atkarīgs no formas, jo tas ir peldošs, un tāpēc, ka skriešana ir tāda dabiska kustība, ja jūs to pārdomājat, jūsu refleksus vienkārši ieslēgsies.” Un prom jūs aiziet!